Tapusi jauna vides īsfilma par plastmasas maisiņu pārmērīga patēriņa ietekmi uz vidi „Plastmasas maisiņa ceļš”

Aktualizējot plastmasas maisiņu pārmērīga patēriņa radītās problēmas, vides piesārņojumu un draudus cilvēka veselībai, „Zaļā josta” laidusi klajā jaunu informatīvi izglītojošu īsfilmu „Plastmasas maisiņa ceļš”. Filmā atklājas dokumentāli kadri no pasaules piesārņotākajām vietām un plastmasas iepakojuma radītā piesārņojuma dēļ cietušajiem dzīvniekiem un putniem, sniegts ieskats maisiņu izgatavošanas un pārstrādes procesā, kā arī skaidrota pareiza rīcība ar plastmasas atkritumiem un iespējas plastmasu aizstāt ar videi draudzīgām alternatīvām.

Filmu „Plastmasas maisiņa ceļš” veidojis žurnālists Sandijs Semjonovs, būtiskākos vides aspektus uzsvēruši biologs un vides raidījumu vadītājs Māris Olte, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Sandra Muižniece-Brasa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperte Rudīte Vesere un citi nozares eksperti. Filmas pirmizrāde norisinājās „Zaļā josta” sociālas vides akcijas „Esi dabai draudzīgs – samazini plastmasas maisiņu patēriņu!” ietvaros Centrālās dzelzceļa stacijas laukumā Rīgā, kur to noskatījušies simtiem apmeklētāju no visas Latvijas.

 

Gada laikā visas planētas iedzīvotāji patērē triljonu plastmasas maisiņu. Tas ir 1 000 000 000 maisiņu minūtē, taču pārstrādāta tiek tikai daļa no tiem – pārējais nonāk izgāztuvēs, apglabāts poligonos vai nokļūst dabā. Aptuveni 80% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir plastmasas atkritumi. Lielākie plastmasas atkritumu krājumi veidojas pasaules okeānos, kur tie ar straumi tiek sanesti no visiem kontinentiem, veidojot atkritumu zupu 20 m dziļumā zem ūdens. Lielākā plastmasas atkritumu sala izveidojusies Klusajā okeānā un aizņem tikpat lielu teritoriju kā trīs Pireneju pussalas.

Eiropā katru gadu patērē 1,62 miljonu tonnas plastmasas maisiņu. Latvijā ik gadu patērē 3,05 tūkstošus tonnu maisiņu.

Plastmasas iepakojuma veido trešdaļu no visiem sadzīves atkritumiem. Turklāt plastmasas sadalīšanās dabā var ilgt vairākus simtus gadu. Tas nozīmē, ka visa plastmasa, kas saražota, uz šīs zemeslodes atrodama joprojām, ja vien nav sadedzināta, noārdot ozona slāni.

Viena no plastmasas maisiņu aizvietošanas iespējām ir lietot biodegradējamos maisiņus. Tie veidoti no dabīgām izejvielām un paši noārdās, neradot kaitējumu videi. Taču vēl būtiskāk ir, lietojot plastmasas maisiņus, censties samazināt to patēriņu un iespēju robežās atteikties no lieka iepakojuma.

Samazināt vides piesārņojumu ar jau radītajiem plastmasas atkritumiem iespējams, šķirojot un pārstrādājot plastmasas iepakojuma atkritumus. Rezultātā tiek attīrīta vide, ietaupīts ievērojams resursu, tajā skaitā tādu neatjaunojamo dabas resursu kā nafta, apjoms, kā arī ievērojami ietaupītas finanses.