Stikls

 

Stikls

Lai gan dažādu produktu un dzērienu iesaiņošanai arvien vairāk izmanto plastmasu, stikls tomēr vēl joprojām ieņem vienu no galvenajām vietām iesaiņojamo materiālu vidū. No tā izgatavo arī spuldzes, logu stiklus, spoguļus, kristālu, utt., tomēr reāli otrreizējai pārstrādei pamatā izmanto stikla taru (pudeles, burkas, u.c.). Stikla atkritumus var pārstrādāt bez zudumiem.

Stiklu iegūst no smiltīm, sodas, kaļķakmens, metāla sāļiem un līdzīgām inertām sastāvdaļām. Šā iemesla dēļ stikla atkritumi nav videi bīstami, kaut arī nav bioloģiski sairstoši. Nonākot apkārtējā vidē, tie lēni sadalās, veidojot gala rezultātā smiltis. Pēc tilpuma stikla atkritumi aizņem apmēram divus procentus no kopējā cieto atkritumu apjoma, taču pēc svara tas ir apmēram 7-8%. Tādējādi to otrreizējā pārstrāde samazina atkritumu daudzumu apglabāšanas vietās diezgan ievērojami.

Lai varētu realizēt stikla otrreizējo pārstrādi, jāatrisina visas tās pašas problēmas, kuras eksistē citiem atkritumu veidiem: savākšana, šķirošana, transports, noieta tirgus. Stikla atkritumu vākšanā ir divas galvenās problēmas:

  • stikls nedrīkst saturēt citu materiālu piemaisījumu;
  • stikls jāšķiro pēc krāsām.

Ja stikla atkritumus izmanto jaunas stikla taras ieguvei, tad tajos nedrīkst būt šādi piemaisījumi:

  • akmeņi, keramika, termoizturīgie stikli;
  • laminētie automašīnas stikli (jo tie ir pārklāti ar plastmasas plēvi).

Kā liecina pieredze, otrreizējo stiklu var pievienot pirmreizējā izejvielām 25 – 35% apmērā. Šim stiklam jābūt tīram, sašķirotam, sasmalcinātam. Sasmalcināšanu var veikt savākšanas transportā vai materiālu sagatavošanas centros.

No izkausētā stikla formē jaunus izstrādājumus – parasti atkal stikla taru, tomēr iespējami arī citi šāda stikla izmantošanas veidi:

  • kā piedeva asfaltiem, veidojot ceļa segumus;
  • kā piedeva celtniecības materiāliem (betonam, mālam, izolācijas materiālos);
  • kā atstarojošo krāsvielu sastāvdaļa (mazu stikla lodīšu formā);
  • kā pildviela polimēru materiālos;
  • abrazīvos;
  • augsnes drenāžai vai mitruma regulācijai u.c.

Stikla otrreizēja pārstrāde ļauj ietaupīt enerģiju, pagarina kausēšanas krāšņu kalpošanas laiku (vidēji par 15 – 20%), jo kausēšanas procesu var veikt pie zemākām temperatūrām, kā arī ietaupa maksu par atkritumu glabāšanu.

 

Stikla iepakojuma marķējums:

  • Bezkrāsains stikls - GL 70
  • Zaļš stikls - GL 71
  • Brūns stikls - GL 72

*Stikls- ciets, amorfs materiāls, ko iegūst, pārdzesējot kausējumu. Galvenie izejmateriāli- kvarca smiltis, soda, krīts. Stikla izstrādājumus izgatavoja jau 4.g.t.p.m.ē. Senajā Ēģiptē, Priekšāzijā.