Speciālie atkritumi

Kļūdas ziņojums

Deprecated function: The each() function is deprecated. This message will be suppressed on further calls _taxonomy_menu_trails_menu_breadcrumb_alter() (rinda 436 no /home/extralzj/public_html/sites/all/modules/taxonomy_menu_trails/taxonomy_menu_trails.inc).

Speciālie atkritumi – riepas

Lietotās automašīnu riepas pieder pie tādiem cilvēku saimnieciskās darbības pārpalikumiem, kam ir tendence uzkrāties arvien lielākos daudzumos un kam dabiskais sadalīšanās periods ir ārkārtīgi liels.

Uzkrājoties tās aizņem milzīgas teritorijas. Statistika liecina, ka automobiļu skaitam Latvijā ir tendence pieaugt, kas attiecīgi izraisa arī nolietoto riepu skaita pieaugumu. Vācijā, piemēram, ik gadu tiek izlietots 81 000 000 automobiļu riepu. Tas ir ap 600 000 tonnu gadā.

Tā kā viena tonna autoriepu aizņem ap 17 m3 telpas, to uzglabāšana kļūst par aizvien augošu problēmu. Tās nav ieteicams apglabāt arī atkritumu izgāztuvēs, jo riepu formas dēļ pēc apglabāšanas to caurumos paliek neizplūdušais gaiss. Tas padara apraktās riepas "peldošas", un pēc kāda laika tās " uzpeld ", salaužot augsnes virskārtu. Rodas labvēlīgi apstākļi gāzu izplūdei, lietus ūdens uzkrāšanai, kā arī strauji savairojas insekti.

Latvijā pašlaik automobiļu riepas tiek dedzinātas Brocēnos.

Nolietoto riepu utilizācijas jauda akciju sabiedrības “Brocēni” klinkera apdedzināšanas krāsnī ir 1,2 – 1,5 tonnas stundā, pašlaik vidēji tiek sadedzināts 36 tonnām diennaktī.

Riepu utilizēšanai pamatā tiek izmantoti divi paņēmieni.

  • Autoriepas kā alternatīvais kurināmais. Visvairāk autoriepas kā alternatīvais kurināmais tiek izmantotas ASV, Japānā un Šveicē, aizvietojot ražošanai nepieciešamos energoresursus – mazutu vai akmeņogle – ar riepām. To sadedzināšana specializētās krāsnīs videi nodara mazāku kaitējumu. Šobrīd riepu sadedzināšanas paņēmiens ir pats populārākais un izplatītākais, taču, pieaugot ekoloģiskajām normām, šim paņēmienam nav liela perspektīvu.

  • Apkārtējai videi daudz draudzīgāks ir otrs paņēmiens, kas pasaulē ik gadu kļūst populārāks. Otrā paņēmiena būtība ir riepu mehāniska sasmalcināšana. Pārstrādes procesā tiek iegūts gumijas pulveris, kura iespējamo lietojumu klāsts kļūst arvien plašāks. Būtiskākais kvalitātes rādītājs šim pulverim ir tā daļiņu izmērs. Ja daļiņu izmērs ir pietiekami mazs (180 mikroni), tad to ir iespējams ļoti veiksmīgi izmantot gumijas ražošanā kā pildvielu. Arī rupjākajam pulverim (0,5 – 3mm) ir pietiekami daudz lietošanas veidu. To veiksmīgi izmanto celtniecībā, ceļu būvē, dažādu paliktņu un buferu izgatavošanā, kā arī daudz kur citur.

Arī veselām vai sagrieztām lietotām riepām var atrast virkni videi nekaitīgu pielietojumu, piemēram, aizsargbarjeras automaģistrālēm, kuģu triecienu samazināšanai ostās (pietauvojoties) u.c.

Dedzinot riepas nepiemērotos apstākļos, gaisā izdalās kvēpi.

 

Speciālie atkritumi –medicīnas atkritumi

Medicīnas atkritumi ir kopējie atkritumi no veselības aprūpes iestādēm, pētniecības centriem un laboratorijām.

Medicīniskā aprūpe rada arvien vairāk atkritumu, no kuriem lielākā daļa ir tāda pati kā sadzīves atkritumi. Tie nerada paaugstinātu infekcijas risku. Tomēr viena daļa ir infekciozi – satur slimības izraisošas baktērijas.

Slimnīcās tiek radīts lielākais medicīnas atkritumu daudzums. Pieņemot, ka katrā valstī šis daudzums var nedaudz atšķirties, pētījumi rāda, ka slimnīcās tiek saražoti 75 – 90% medicīnas atkritumu.

 

Medicīnas atkritumu iedalījums

  • Vispārējie atkritumi - tie ir sadzīves tipa atkritumi, kas rodas veselības aprūpes iestādēs (virtuves atkritumi, papīrs, stikls, metāls, iesaiņojamie materiāli, pelni un citi atkritumi, kas nav bīstami cilvēka veselībai). Pasaules Veselības organizācijas (PVO) publicētie materiāli pierāda, ka vispārējie atkritumi veido vairāk nekā 80% no kopējā slimnīcās saražotā atkritumu daudzuma.

  • Bīstamie atkritumi, kas savukārt dalās: asie un durošie atkritumi, infekciozie atkritumi, bioloģiskie atkritumi, ķīmiskie atkritumi, farmaceitiskie atkritumi, radioaktīvie atkritumi.

Lai atdalītu dažāda veida bīstamos atkritumus no vispārējiem atkritumiem, ir nepieciešama šķirošana. Šķirošana ir medicīniskā personāla pienākums. Bīstamie atkritumi ir jāsašķiro un jāuzkrāj piemērotos iesaiņojumos jau no atkritumu rašanās brīža.

Savāktie bīstamie atkritumi veselības aprūpes iestādei ir jānodod atkritumu savācēj organizācijai, kurai ir atļauja darbībām ar bīstamajiem atkritumiem. Savāktie bīstamie atkritumi jāizved ar šim nolūkam paredzētu specializēto transportu uz attiecīgās pašvaldības norādīto bīstamo atkritumu pārstrādes vai noglabāšanas vietu.