Preses konferencē eksperti spriež par plastmasas maisiņu nākotni Latvijā un iespējām mazināt plastmasas maisiņu patēriņu valstī

Neskatoties uz arvien jauniem ierobežojumiem un nodokļu izmaiņām, plastmasas maisiņus Latvijā lieto arvien vairāk, tāpēc „Zaļā josta” ir uzsākusi akciju „Esi dabai draudzīgs – ierobežo plastmasas maisiņu patēriņu”. Akcijas laikā pastiprināti vērstas darbības gan tirgotāju un ražotāju izglītošanai un motivēšanai pāriet uz videi draudzīgām maisiņu alternatīvām, gan arī iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties videi nekaitīgus iepakojuma veidus. Lai aktualizētu plastmasas maisiņu radītā piesārņojuma problēmu un meklētu tai risinājumus, „Zaļā josta” 2016. gada 15. septembrī aicināja uz preses konferenci, kurā aktuālāko informāciju izklāstīja nozares eksperti.

Preses konferences ievadā tika prezentēta jaunākā vides īsfilma „Plastmasas maisiņa ceļš”, kurā ar dokumentāliem kadriem un šokējošiem datiem stāstīts par plastmasas maisiņu pārmērīga patēriņa ietekmi uz vidi, šķirošanu, nodošanu pārstrādei, videi draudzīgāku iepakojumu izvēli. Biedrības „Latvijas Zaļā Josta” valdes priekšsēdētāja Velga Vilciņa norādīja, ka viens Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājs patērē apmēram 200 vienreizlietojamos iepirkuma plastmasas maisiņus gadā. Kopā ES iedzīvotāji patērē 100 miljardus maisiņu gadā. Latvijas rādītāji ir tuvu ES vidējam līmenim - katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā patērē apmēram 190 vienreizējos plastmasas maisiņus.

Ir aprēķināts, ka Latvijā ik gadu tiek izmantoti 3000 tonnu plastmasas maisiņu - ar šādu apjomu iespējams noklāt 55 futbola laukumus. Turklāt plastmasas maisiņa noārdīšanās dabā notiek vairākus simtus gadu un tie nodara neatgriezenisku kaitējumu videi un dzīvniekiem, jo gatavoti no naftas produktiem.

SIA „Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa stāstīja, ka plastmasas maisiņu apjoms Latvijā gadu no gada palielinās un tas ir saistīts arī ar dzīves līmeņa paaugstināšanos. Gan ES valstīs, gan arī citviet pasaulē ieviestas dažādas metodes plastmasas maisiņu patēriņa ierobežošanai – sākot no nodokļiem un maksas piemērošanas par maisiņu lietošanu, līdz pat pilnīgam plastmasas maisiņu izplatīšanas un lietošanas aizliegumam.

Arī Latvijā jau ir ieviestas vairākas metodes plastmasas maisiņu apjoma samazināšanai, piemēram, veikalos pie kasēm iespējams iegādāties arī papīra un auduma maisiņus un kartona kastes, kā arī plastmasas maisiņi iegādājami par atsevišķu samaksu. Būtiska metode ir arī izlietotā iepakojuma dalītās vākšanas sistēmas attīstīšana Latvijā, pie kā strādā „Zaļā josta”.

Viena no labākajām metodēm, kā cīnīties ar plastmasas maisiņiem, ir vispār nelietot šos maisiņus, izteicās Lapsa. Ja tas nav iespējams, tad katru preci nevajadzētu likt savā maisiņā, vēlams tos izmantot atkārtoti. „Ikdienas darbībās varam piedomāt, kā maisiņus var izmantot atkārtoti un dot tiem ilgāku dzīvi,” teica J. Lapsa.

Preses konferences laikā kā efektīvākā un līdzvērtīgākā alternatīva plastmasas maisiņiem tika prezentēta biodegradējamo polimēru maisiņu izmantošana - tie ir izstrādāti no atjaunojamiem resursiem, paši noārdās dabā un nerada kaitējumu arī iedzīvotāju veselībai. Šādi maisiņi ir apzīmēti ar īpašu biopolimēru marķējumu.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Sandra Muižniece-Brasa stāstīja, ka biodegradējamo polimēru ideja ir aizgūta no dabas - šādus materiālus galvenokārt izmanto no lauksaimniecībā iegūstamām atjaunojamām izejvielām. Šādi biodegradējamie materiāli ir kompostējami. „Šie materiāli tiek ņemti no dabas un arī atgriežas dabā, veidojot noslēgtu ciklu,” teica profesore, piebilstot, ka ar tradicionālajiem plastmasas maisiņiem nav noslēgta cikla, jo tie nesadalās.

Kā norādīja S. Muižniece-Brasa, biopolimēru materiāls kļūst aizvien pieprasītāks un līdz ar tā ražošanas apjomu palielināšanos samazinās materiāla cena, kas jau tuvākā nākotnē būs konkurētspējīga ar videi kaitīgajiem plastmasas iesaiņojumiem. Tas padarīs šo iepakojuma veidu vēl pieejamāku kā tirgotājiem, tā arī gala patērētājam.

Par plastmasas maisiņu negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību informēja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Nereti cilvēki neaizdomājas, kādu kaitējumu veselībai nodara pārtikas produkta sildīšana mikroviļņu krāsnī, neizņemot to no plastmasas maisiņa. Viņš vērsa uzmanību, ka, karsējot plastmasu, izdalās tās saturā esošais bisfenols A, kas nodrošina plastmasas cietību un izturību. Rezultātā bisfenols nonāk cilvēka organismā un kā mākslīgs estrogēns ietekmē augļa attīstību, bremzē hormonālās sistēmas attīstību, kā arī veicina krūts un prostatas audzēju attīstību. P. Apiņa ieskatā bērniem vispār nevajadzētu lietot plastmasas traukus.

Plastmasas maisiņu izgatavošana ir vidi piesārņojoša, nodarot kaitējumu ozona slānim un veicinot globālo sasilšanu. Turklāt plastmasa sadalās ļoti lēni. Tātad visa plastmasa, kas saražota, uz šīs zemeslodes atrodama joprojām, ja vien nav sadedzināta, noārdot ozona slāni. Lielākie plastmasas atkritumu krājumi veidojas pasaules okeānos, veidojot atkritumu zupu 20 m dziļumā zem ūdens. Lielākā plastmasas atkritumu sala izveidojusies Klusajā okeānā un aizņem tikpat lielu teritoriju kā trīs Pireneju pussalas

Ārsti iesaka iespēju robežās lietot tās plastmasas, kas apzīmētas ar ciparu 2 (augsta blīvuma polietilēns) vai 5 (polipropilēns).

Plastmasas maisiņu ierobežošanu nosaka arī dažādi starptautiski normatīvie akti, piemēram, EP un EK direktīvas 94/62/EK grozījumu prasības attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperte Rudīte Vesere. Latvijā netiek plānots aizliegt plastmasas maisiņu tirdzniecību un izplatīšanu, taču tiks veikti pasākumi, lai samazinātu to patēriņu.

Ministrija plāno izvērtēt Latvijas tirgū laisto un kopā ar preci realizēto plastmasas maisiņu veidus un apjomus, kā arī izvērtēt izlietoto plastmasas maisiņu iespējas dalīti vākt, nodot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai. Tiks vērtēts, vai būtu nepieciešams tirdzniecības vietās aizliegt bez maksas izplatīt plastmasas maisiņus. Viens no veidiem, kā samazināt apjomu, ir dabas resursa nodokļa (DRN) paaugstināšana. Plānots paaugstināt DRN likmes plānajiem maisiņiem par 30%, bet biezākiem iepirkuma maisiņiem par 32%.

Tomēr līdz gada beigām ir plānots izvērtēt, vai pietiek ar nodokli kā instrumentu plastmasas maisiņu apjoma samazināšanai vai ir nepieciešami vēl kādi citi instrumenti.

SIA „Stockmann” pārstāvis Nils Silvests pauda Latvijas Tirgotāju asociācijas viedokli, norādot, ka tirgotāji noteikti ir ieinteresēti piedāvāt pēc iespējas videi draudzīgākus iepakojamos materiālus vai samazināt izsniedzamo daudzumu, ja tas nepalielina izmaksas un nesamazina konkurētspēju Latvijas tirgū. Taču ikdienā arī videi draudzīgākie tirgotāji saskaras ar pircēju pretestību atteikties no plastmasas iepakojuma lietošanas, jo klienti uzstāj uz preces ievietošanu plastmasas maisiņā, dažkārt pat dubultu maisiņu lietošanu drošākai un higiēniskākai preces iesaiņošanai.

Gan N. Silvesta paustās atziņas, gan ekspertu klāstītie jaunāko pētījuma rezultāti apliecina, ka ir būtiski turpināt darbu pie sabiedrības izglītošanas. Tāpēc „Zaļā josta” akcijas noslēgumā, 23.septembrī „Origo” stacijas laukumā rīkos sociālu pasākumu „Esi dabai draudzīgs – ierobežo plastmasas maisiņu patēriņu”. Par pasākuma mērķi preses konferencē stāstīja V. Vilciņa, norādot, ka tajā būs skatāma Sandijas Semjonova veidotā īsfilma „Plastmasas maisiņa ceļš”, horeogrāfs Agris Daņiļēvičs kopā ar deju skolu „Dzirnas” ar netradicionālu deju uzvedumu uzrunās garāmgājējus, parādot samilzušo plastmasas maisiņu problēmu. Savukārt māksliniece Elita Patmalniece aicinās apmeklētājus pievienoties kopīgas gleznas tapšanā, atainojot pasaules dzīvības ciklu.

Kā minēja A. Daņiļēvičs, pasākuma laikā dejotāji simboliski demonstrēs, ka savā paviršajā attieksmē pret dabas piesārņojumu esam kā tuvredzīgi dejotāji, kas dejo paši starp saviem atkritumiem, neredzot, kādu postu nodarām planētai, dabai, videi, dzīvniekiem un nākamajām paaudzēm. Deju uzvedumi, kā arī plaša informatīvā programma notiks 2016.gada 23.septembrī plkst. 16.00-19.00 „Origo” stacijas laukumā.