Par konkursa „Atkritumu apsaimniekošana Rīgā” rezultātiem

Noslēdzies biedrības „Latvijas Zaļā Josta” zinātniski pētniecisko darbu konkurss Rīgas vispārizglītojošo skolu vecāko klašu skolēniem „Atkritumu apsaimniekošana Rīgā”. Konkurss notika sadarbībā ar vortālu www.atkritumi.lv,  to finansiāli atbalstīja SIA "Zaļā josta" un  Rīgas Vides aizsardzības fonds.

Konkursam pieteicās 11 dalībnieki, taču savus darbus elektroniski atsūtīja tikai pieci.

Paldies tiem skolēniem, kuri neskatoties uz to, ka konkursa darbu sagatavošanas un iesniegšanas termiņš bija vienlaicīgi ar semestra noslēgumu, tomēr iesaistījās zinātnisko darbu izstrādē.

Turklāt tēma – atkritumu apsaimniekošana Rīgā – nav viegli apsekojama un risināma pat pieaugušajiem, kuri jau gadiem ilgi nevar vienoties par atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju pilsētā. Līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas sistēmā pastāv daudz nepilnību. Skolēniem tā patiešām bija drosmīga uzdrīkstēšanās. Tāpēc izsakām vislielāko atzinību tiem, kuri bija gatavi šo tēmu pētīt un izteikt savu viedokli par jautājumu, kas tik svarīgs ikvienam Rīgas iedzīvotājam, ja viņš mīl un rūpējas par savu dzīves vidi.

To, ka sabiedrības izglītošanai un izskaidrošanai ir milzīga nozīme atkritumu apsaimniekošanas efektivitātes veicināšanā, savos darbos akcentēja ikviens dalībnieks.

Natālija Ambrosova, Rīgas 30.vidusskolas 10.a klases skolniece savā darbā pēc situācijas apsekošanas un aptaujas anketu apkopošanas secinājusi, „ka nepietiekami tikai nodrošināt speciālus konteinerus atkritumu šķirošanai. Sabiedrību nepieciešams informēt un izglītot. Tai jāizprot, kā vācami atšķirīgi izlietotā iepakojuma veidi, un kādēļ tas ir nepieciešams. Sabiedrībai nav pietiekamas motivācijas, kāpēc atkritumi būtu jāšķiro, jo iedzīvotāji to ne vienmēr praktizē, pat ja tāda iespēja ir.”

Natālija Ambrosova, apsekojot savu rajonu, secinājusi, ka sadzīves atkritumu šķirošanas vietu izskats bieži vien ir neestētisks un nepievilcīgs. Tas nemudina iedzīvotājus doties atsevišķi pie konteineriem ar šķirotajiem atkritumiem. Savukārt, ja to izskats būtu interesanti noformēts ar sabiedrību izglītojošu informāciju par atkritumu šķirošanas nepieciešamību un pareizu šķirošanu, iedzīvotāji varētu būt atsaucīgāki un saprotošāki.

Angelina Reinbaha, Rīgas 30.vidusskolas 10.a.klases skolniece darbā pētīja videi kaitīgo preču un nolietoto elektronisko preču apsaimniekošanu Rīgas pilsētā. Veicot aptauju, autore secina, ka arī šai jomā sabiedrībai nav sniegta motivācija vēlmei nolietotās elektropreces nodot pārstrādei. „Rīgā pietrūkst informatīvo materiālu un sabiedrība nav pietiekami informēta par sadzīves tehnikas utilizācijas iespējam. Lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka nolietotas elektrotehnikas nodošanas punkti atrodas tālu no viņu mājām. Nav arī reklāmas par šādu iespēju.”

 

Rīgas 2.vidusskolas 9. un 10.klašu skolnieces savā darbā ir pilsoniski paškritiskas: „Mēs pārāk vieglprātīgi izturamies pret dabu, jo tikai mūsu slinkums un nevēlēšanās kaut ko darīt ir vainojami pie atkritumu kalniem Latvijas izgāztuvēs.” Aptaujājot skolas vienaudžus secināts, ka jauniešiem nav lielas intereses par atkritumu savākšanu, jo gandrīz visi atzinuši, ka savu reizi ir piesārņojuši dabu, bet tikai retais šķiro atkritumus.

Aktīvi atbildīgs un ar savu pasaules uzskata pamatojumu ir Mārupes vidusskolas 12.a klases skolnieces Ievas Zilaisgailes darbs par atkritumu šķirošanu Pārdaugavā. „Atkritumu vākšanas, šķirošanas un apsaimniekošanas process nav bezpersonisks. Cilvēks ir galvenais šīs problēmas izraisītājs un risinātājs. Senā pagātnē tie laiki, kad Rīgas ielās bija zirgu tramvajs un „bioloģiskais” smārds, kad veļu berza pelnu sārmā un sviestu ietina čaukstīgā pergamenta papīrā. Pirms gadiem četrdesmit, kad veikalos tika piedāvāti pirmie plastmasas izstrādājumi, kad mājsaimniecībās parādījās televizori un radioaparāti, nevienam pat prātā neienāca, ka tā laika „jaunievedumi” drīz vien kļūs par aktuālu problēmu. Atkritumu izgāztuvēs, legālās un „vienreizējās” sagūla biezs kultūrslānis – plastmasas lauskas, ledusskapji, stikli, automašīnu vecās riepas. Cilvēki, šķiet, nezināja, kā dzīvot, kā tikt laikam līdzi.

Tas laiks, kad kartupeļu mizas nonāca komposta kaudzē, zivs asakas un papīrs – kurtuvē, ir pagājis. Cilvēki, dzīvojot saskaņā ar dabas likumiem, apguva vajadzīgās dzīves un darba prasmes, bet, mainoties sabiedrības vajadzībām, mainījusies cilvēka dzīves kvalitāte – radot labklājības blakusproduktu – atkritumus”.

Ieva Zilaisgaile savā darbā apkopojusi arī aptaujāto Pārdaugavas iedzīvotāju priekšlikumus, lai noskaidrotu, kā optimizēt atkritumu šķirošanu. Respondenti visbiežāk ieteica: nodrošināt atkritumu šķirošanu katrā mikrorajonā - pie katras daudzdzīvokļu mājas, lielveikaliem, tirgiem, uzņēmumiem; vismaz reizi mēnesī rīkot akcijas makulatūras, stikla un metāla vākšanai un šķirošanai; regulāri savākt lielgabarīta atkritumus; aktivizēt pašvaldības policijas kontroli par to, vai mājsaimniecībai noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotājiem; atkritumu šķirošanu prasīt no katra sabiedrības locekļa; risināt atkritumu pārstrādes jautājumu, attīstot jaunas ražotnes un jaunus produktus; izglītot sabiedrību, parādot, ko var iegūt no pārstrādātiem atkritumiem. Ieteicams būtu praksē ieviest īpašus (videi draudzīgus) atkritumu maisus lapām, pļautai zālei.

Skolēni secinājuši, ka sabiedrības uzmanības saasināšanai īpaši svarīga ir vizuālā efekta nodrošināšana – košākās krāsās konteineri atkritumu šķirošanai, kā arī informatīvas reklāmas. Tām jābūt pie atkritumu šķirošanas vietām, aktīvās cilvēku plūsmas zonās – pie autotransporta pieturām, dzelzceļa stacijās.

Ar šiem priekšlikumiem tiks iepazīstināti atkritumu apsaimniekotāji un Rīgas pilsētas pašvaldība.

Sirsnīgs paldies konkursa dalībniekiem un skolotājiem par aktivitāti, interesi un darbu!