Par klimata izmaiņām

Plūdi, vētras, orkāni, sausums – arvien biežāk tiek ziņots par šādām dabas katastrofām. Un arvien biežāk un pārliecinošāk saistībā ar tām tiek minētas klimata izmaiņas.

Klimata izmaiņas ir visnopietnākie draudi mūsu planētai. Globālā sasilšana veicina jūras līmeņa celšanos, izraisot postošus plūdus, vētras, ilgstošus sausuma periodus un saslimšanas ar tropiskajām slimībām. Daudzviet pasaulē jau šobrīd ir izjūtamas traģiskās globālās sasilšanas sekās. Mums ir jārīkojas, lai nepieļautu, ka situācija kļūst vēl daudz ļaunāka!

 

Kas izraisa klimata izmaiņas?

Klimata izmaiņas vai globālā sasilšana ir process, ko izraisa pieaugošais ogļskābās gāzes (C2O) un citu piesārņojošo gāzu līmenis atmosfērā. Šīs gāzes aiztur saules siltumu Zemes atmosfērā, kā rezultātā Zeme to neatstaro un notiek atmosfēras sasilšana.

Ja siltumnīcas efektu izraisošās gāzes nokļūst atmosfērā, tās tur paliek vairākus gadus. Tā kā pieaug šo gāzu koncentrācija atmosfērā, pieaug arī planētas temperatūra.

Būtiskākie siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju cēloņi ir naftas produktu, ogļu un dažādu gāzu intensīva izmantošana saimnieciskajā darbībā, kā arī lietus mežu izciršana. Lietus meži tiek dēvēti par „planētas plaušām”, jo tie absorbē lielāko daļu no pasaules ogļskābās gāzes emisijām. Tomēr lietus mežu platības strauji sarūk. Lietus meži pašreizējā bioloģiskajā formā pastāv jau vairāk nekā 100 miljonus gadu. Vēl pirms dažiem tūkstošiem gadu tropiskie lietus meži apjoza zemeslodi kā zaļa josla, aizņemdami 14% no mūsu planētas virsmas. Tagad to platība ir ievērojami samazinājusies un aizņem apmēram 55% no kādreizējās teritorijas. Katru sekundi tiek zaudēta teritorija, kas ir tik pat liela kā futbola laukums.

 

Kā izpaužas klimata izmaiņas?

Pastāvīgi pieaugošā temperatūra uz Zemes maina klimatu. Zinātnieki ir modelējuši sarežģītas datorsimulācijas, lai prognozētu, kādas varētu būt klimata izmaiņu sekas. Viņi secināja, ka celsies jūras līmenis un applūdīs milzīgas teritorijas. Tādas dabas katastrofas, kā vētras, orkāni un plūdi kļūs arvien biežāka parādība. Savukārt citviet pasaulē valdīs ilgstoši sausuma un karstuma periodi. Izmaiņas saldūdens sistēmās ietekmēs dzeramā ūdens krājumus un, iespējams, arī tā kvalitāti. Jau šobrīd 40 miljoni pasaules iedzīvotāju cieš no ūdens trūkuma. Tiek prognozēts, ka 2050. gadā 2 miljardi cilvēku izjutīs ūdens resursu trūkumu.

 

Kā klimata izmaiņas ietekmē savvaļas dabu?

Klimata izmaiņas apdraud arī savvaļas dabu. Daudzas augu un dzīvnieku sugas nespēj pielāgoties straujajām klimata izmaiņām. Tās nespēj migrēt uz piemērotākiem klimatiskajiem apstākļiem, kā rezultātā daudzām sugām draud izmiršana. Arī jūrās un okeānos paaugstinās vidējā ūdens temperatūra, kas apdraud dažu zivju sugu eksistenci.

 

Kas rada ogļskābās gāzes emisijas?

  • Transports – 25,5%
    Labākas iespējas izmantot sabiedrisko transportu un investīcijas tīrākas degvielas izstrādē var palīdzēt samazināt ogļskābās gāzes emisijas, ko rada transports.
  • Enerģija, ko izmanto mājsaimniecībās – 27%
    Uzlabojot māju siltumizolāciju, ir iespējams ietaupīt nozīmīgu apjomu enerģijas, kuras ražošanai tiek izmantoti tādi kurināmie kā naftas produkti, gāze, ogles, kokmateriāli. Dedzinot šos kurināmos, gaisā izdalās ogļskābā gāze. Tāpat ir nepieciešams attīstīt zaļās elektroenerģijas ražošanas veidus, tādus kā vēja ģeneratori, saules baterijas un viļņu enerģijas izmantošanas iespējas.
  • Industriālās emisijas – 46,5%
    Ir nepieciešams fosilos kurināmos (tādus kā naftas produkti, ogles, gāze) aizvietot ar tīrākām alternatīvām. Mēs varam samazināt arī dabas un cilvēku radīto resursu patēriņu, tādā veidā arī samazinot atkritumu daudzumu. To var darīt, pērkot mazāk dažāda veida produktus, tos atkārtoti izmantojot un šķirojot atkritumus.

 

Kur tiek izmantots fosilais kurināmais?

Lai ražotu elektroenerģiju un siltumu, kā arī rūpniecībā populārākie kurināmie ir fosilie kurināmie. Fosilais kurināmais ir kurināmais, kas iegūts no zemes dzīlēm, tajā skaitā no oglēm, naftas un naftas produktiem, dabas gāzes, kūdras. Tie tiek uzskatīti par neatjaunojamiem dabas resursiem, jo tie atjaunojas ļoti ilgstošā periodā – vairākos miljonos gadu. Piemēram, nafta ir vairāku miljonu gadu laikā bioķīmisko procesu rezultātā pārveidojušies augu un citu organismu trūdi. Šo resursu izmantošana ir viens no galvenajiem ogļskābās gāzes emisiju avotiem un globālās sasilšanas cēloņiem. Fosilo kurināmo izmantošana degvielas un enerģijas ražošanai neslēpj sevī tikai globālās sasišanas draudus. Tiek uzskatīts, ka šobrīd fosilo resursu pietiks vēl aptuveni piecdesmit gadiem.

Tomēr lielās naftas kompānijas un atsevišķas valstis spītīgi noliedz klimata izmaiņu faktu, lai netiktu apdraudētas viņu peļņas iespējas. Piemēram, Esso ir lielākā naftas kompānija uz planētas, un tā tērē miljonus, lai lobētu ASV valdību neparakstīt Kioto protokolu. Tai pat laikā Shell, kas arī ir viena no lielākajām naftas kompānijām investē līdzekļus, lai izstrādātu alternatīvas fosilajam kurināmajam.

 

Vai atomenerģija ir veids, kā apturēt globālo sasilšanu?

Atomenerģijas giganti apgalvo, ka atomelektrostacijas ir veids, kā samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka attiecībā uz atomelektrostacijām lielākie draudi ir toksiskie atkritumi. Katra atomelektrostacija urānu pārvērš par spēcīgiem radioaktīviem atkritumiem. Radioaktīvā starojuma dēļ kodolatkritumi apdraud cilvēces dzīvību. Radioaktīvie atkritumi ir jānoglabā ļoti specifiskos apstākļos, lai tie neapdraudētu visu dzīvo. Tos ir jānoglabā dziļi pazemē speciālos bunkuros vairākus simtus tūkstošus gadu nošķirtībā no cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem. Šobrīd nav zināms, kā droši atbrīvoties no kodolatkritumiem. Visā pasaulē nav nevienas drošas radioaktīvo atkritumu savākšanas un uzglabāšanas vietas. Pie kam radioaktīvo atkritumu transportēšana un uzglabāšana prasa milzīgas izmaksas, kuras valstis sedz no nodokļu maksātāju naudas. Ja šīs summas tiktu pieskaitītas atomenerģijas ražošanas izmaksām, to cena būtu krietni augstāka.

Atomenerģija tiek izmantota tikai 50 gadus, tomēr šis samērā īsais periods atstās būtisku ietekmi arī uz nākotnes paaudzēm un liks tām rēķināties ar radioaktīvo atkritumu glabātuvēm. Ja pirmatnējais cilvēks būtu izmantojis atomelektrostacijas, mums vēl šodien būtu jāuzmanās no to atstātajiem atkritumiem. Līdz ar to jautājums, vai mums ir ētiska rakstura tiesības izmantot kodolenerģiju, ja mēs nespējam nodrošināt radioaktīvo atkritumu drošu glabāšanu sava mūža ietvaros, nemaz nerunājot par to uzglabāšanu vairāku simtu tūkstošu gadu ilgā periodā, paliek aktuāls.

Kļūmes un avārijas, kā rezultātā ir iespējamas radioaktīvo vielu noplūdes Katrā atomelektrostacijā tehnisku vai cilvēka pieļautu kļūmju dēļ var notikt nopietna avārija, kuras rezultātā apkārtējā vidē nonāk liels daudzums radioaktīvu vielu. Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 150 darbojošos atomelektrostaciju. Visā pasaulē darbojas vairāk nekā 440 atomelektrostaciju. Ir aprēķināts, ka noplūdes draudi atomelektrostacijās, kas darbojas vairāk kā 40 gadu, ir 0,1%. Tātad iespējamība, ka kādā no šīm atomelektrostacijām 40 gadu laikā varētu notikt radioaktīvo vielu noplūde pastāv un cilvēcei ar to ir jārēķinās. Kā pierādīja kodolkatastrofa Černobiļā, radioaktīvo vielu noplūdes rezultātā jārēķinās ar ļoti nopietnām sekām cilvēku veselībai, videi un savvaļas dabai lielās teritorijās.

Terorisma draudi. Pasaule dzīvo arvien pieaugošos terorisma draudos. Strauji pieaug gan teroristu uzbrukumu skaits, gan arī terora aktos cietušo cilvēku skaits. Ņemot vērā radioaktīvo vielu noplūdes seku bīstamību un graujošo ietekmi, pastāv bažas, ka atomelektrostacijas varētu būt visnotaļ pievilcīgs mērķis teroristu uzbrukumiem. Un kā rāda pieredze, reizēm pat visstingrākie drošības pasākumi nav pietiekami, lai apturētu teroristu uzbrukumus.

Pat ja pieņem, ka, neskatoties uz visu iepriekš minēto, atomelektrostacijas varētu būt veids, kā samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, tās nevar aizvietot fosilos kurināmos -ogles, naftu un gāzi. Ņemot vērā faktu, ka ar pašreiz zināmajām naftas un gāzes atradnēm, šo resursu pasaulei varētu pietikt aptuveni 50. gadus, tad, lai ar atomenerģiju aizstātu kaut vai tikai 10% fosilās enerģijas, līdz 2050. gadam būtu jāuzbūvē apmēram 1000 jaunas atomelektrostacijas ( pašlaik visā pasaulē ir ap 440 atomelektrostaciju). Lai uzceltu šīs stacijas, būtu nepieciešami vairāki gadu desmiti un milzīgas investīcijas. Pie šāda daudzuma atomelektrostaciju drīzumā varētu būt izsmeltas arī urāna rezerves.

 

Kāda ir „zaļās enerģijas” loma klimata izmaiņu apturēšanā?

Zaļā enerģija (vēja, saules, viļņu, biomasas enerģija) mūsdienās vairs nav tikai ekscentrisku izgudrotāju aizraušanās. Daudzviet pasaulē ir vietas, kur tiek izmantoti atjaunojamie un videi nekaitīgie enerģijas ražošanas veidi. Atjaunojamo enerģiju var izmantot lai radītu alternatīvu fosilajiem kurināmajiem. Līderi zaļās enerģijas attīstīšanā ir Vācija, Dānija un Spānija.

 

Kas ir Kioto protokols?

Ir nepieciešams rīkoties, lai novēstu klimata izmaiņu izraisītās traģēdijas. Viena no līdz šim nozīmīgākajām starptautiskajām iniciatīvām ir Kioto protokols. Kioto protokols ir starptautiska vienošanās starp valstīm ar mērķi cīnīties ar klimata izmaiņām. Kioto protokols stājās spēkā 2005. gada 16. februārī. Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka Kioto protokols nav pilnīgs globālās sasilšanas novēršanas instruments, tomēr tas ir labs sākums cīņai ar klimata izmaiņām. Kioto protokola ietvaros tiek uzstādīti mērķi maksimāli samazināt ogļskābās gāzes emisijas. Kioto protokolu parakstījušās valstis ir apņēmušās līdz 2012. gadam siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazināt par 5,2% salīdzinot ar 1990. gadu. Eiropas Savienība ir uzstādījusi sev mērķi šo gāzu emisijas samazināt par 8% un panākt, lai temperatūra uz Zemes gadsimta laikā nepaaugstinātos par vairāk kā 2 grādiem pēc Celsija. Diemžēl pasaules lielākais piesārņotājs Amerikas Savienotās Valstis nav parakstījušas šo vienošanos, uzskatot, ka šīs vienošanās parakstīšana var sagraut ASV ekonomiku.