Par gaisa piesārņojumu

Gaisu veido 3/4 slāpekļa, 1/5 skābekļa un nedaudz citu gāzu – ja to kļūst par daudz, gaiss tiek uzskatīts par piesārņotu. No indēm, kas nokļūst cilvēka organismā, 70% nonāk ar pārtiku, 20% ar gaisu,10% ar ūdeni.

 

Kāpēc mums vajadzētu uztraukties par gaisa piesārņojumu?

Gan cilvēki, gan dzīvnieki var elpot piesārņotu gaisu, un tas nebūt nenozīmē, ka viņi mirs. Tomēr nodzīvot garu un veselīgu mūžu, elpojot piesārņotu gaisu, ir gandrīz neiespējami. Pie kam gaisa piesārņojums nav saistīts tikai ar kaitīgu iedarbību uz cilvēka veselību; tas izraisa arī negatīvas izmaiņas dabā – tiek saskābināts ūdens ezeros un upēs, piesārņota augsne, līdz ar to tiek bojāti meži un pārējā ekosistēma. Gaisa piesārņojums izraisa skābos lietus, kas nav nekas cits kā gaisa piesārņojums, kas nonāk uz zemes lietus veidā. Lielā koncentrācijā skābajos lietos esošās skābes var izraisīt apdegumus, nodarīt postījumus dabai, bojāt apģērbu, apavus, ēkas.

Gaisa piesārņojums ne tikai pazemina redzamību, piešķirot pilsētas gaisam brūnu nokrāsu, bet arī kaitīgi iedarbojas uz elpošanas sistēmu un augiem. No gaisa piesārņojuma kaitīgās iedarbības visvairāk cieš skuju koki.

 

Kā rodas gaisa piesārņojums?

  • Transports

Katru gadu pieaug transporta radītais gaisa piesārņojums. Tas saistīts ar strauji augošo automašīnu skaitu. Turklāt liela daļa Latvijā reģistrēto mašīnu ir vecākas par 10 gadiem. Jo jaunāks ir automašīnas modelis, jo mazāks ir kaitīgo izplūdes gāzu apjoms tās izmešos. No izplūdes gāzēm gaisā nokļūst tādas kaitīgās vielas, kā slāpekļa oksīdi, oglekļa oksīdi, gļūdeņraži, tvana gāze, kvēpi un cietās daļiņas, sēra dioksīds, benzols un svins. Visvairāk izplūdes gāzu rodas, automašīnu iesildot, tai darbojoties tukšgaitā un uzsākot kustību.

  • Putekļi

Pilsētās galvenais putekļu (kvēpu un cieto daļiņu) avots ir transports. Pilsētu iedzīvotāji katru dienu ieelpo un uzkrāj plaušās apmēram 2 gramus putekļu, bet, uzturoties ļoti putekļainās vietās - desmitiem reižu vairāk. Ja cilvēks elpo caur degunu, 50% putekļu tiek aizturēti augšējos elpceļos, kas vēlāk izdalās klepojot un šķaudot. Daudzas kaitīgas gāzes, kas ir gaisa sastāvā, netiek izelpotas, jo ļoti ātri izšķīst asinīs un tiek iznēsātas pa organismu. Vissīkākās putekļu daļiņas, kas nokļūst plaušās un var izraisīt infekcijas, hroniskas plaušu slimības, alerģiskas slimības (piemēram, bronhiālo astmu), pat vēzi. Ja kvēpu un cieto daļiņu koncentrācija kļūst augstāka par 10 ug/m³, mirstība palielinās par 0,75%. Arī mazā koncentrācijā putekļi vājina darbspējas, spēju koncentrēties. Vējainās dienās pilsēta it kā tiek iztīrīta, un gaisa piesārņojums mazinās, bet bezvējā un karstā laikā gaisa piesārņojama līmenis var ievērojami palielināties.

  • Enerģijas ražošana un skursteņi

Lielu gaisa piesārņojumu rada elektrības un siltumenerģijas ražošana – lielās katlumājas, termoelektrostacijas, privātmāju krāsnis un kurtuves, kas dedzina akmeņogles, naftas produktus, kūdru, malku un koksnes atkritumus, dabas gāzi. Šādu objektu izplūdes gāzēs ir vielas, kar piesārņo gaisu un var izraisīt skābos lietus. Kaut gan mūsdienās skursteņos tiek ierīkoti attīrīšanas filtri, tomēr gaisā nonāk pārāk liels daudzums ķīmisko vielu, kas ir kaitīgas cilvēka veselībai un dabai. Kurināmais, ko izmanto māju apkurei, satur sēru. Sērs negatīvi ietekmē elpošanas sistēmu, samazina vitamīnu aktivitāti. Sēra ietekmē bojājas zobi –tie iekrāsojas brūngani, pavājinās atmiņa, rodas emocionāla nestabilitāte, depresija.

  • Ostas un naftas termināli

Ostās ievērojamos apjomos notiek naftas produktu, dažādu ķīmisko vielu pārkraušana un transportēšana. Atmosfērā nonāk benzīna, dīzeļdegvielas un citu produktu tvaiki. Tie ne tikai piesārņo gaisu, bet arī izraisa nepatīkamu smaku (aromātiskie ogļūdeņraži), kas palielina saslimstības risku ar vēzi (plaušu, ādas, krūšu vēzi).

 

Kādi ir Eiropas Savienības izvirzītie mērķi?

ES savām dalībvalstīm ir uzstādījusi noteiktus mērķus, kas saistīti ar gaisa kvalitātes uzlabošanu, nosakot dažādu atsevišķu gaisu piesārņojošo gāzu emisiju ierobežojumus un veicinot rīcības plānu izstrādi gadījumos, kad gaisa piesārņojums pārsniedz pieļaujamās normas. Dokumenti, kas Latvijā regulē šīs normas ir ES gaisa struktūrdirektīva (Air framework directive) – saistošā visām ES dalībvalstīm, kā arī Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 588 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”. Jāpiebilst, ka šajos normatīvajos aktos iekļautās prasības bieži netiek pildītas pat Rīgas centrā, kur regulāri tiek konstatēta pieļaujamā putekļu (kvēpu un cieto daļiņu) un slāpekļa oksīdu (Nox) līmeņa pārsniegšana, tomēr sabiedrība par to netiek informēta, kā arī netiek veikta konkrēta rīcība, lai mazinātu gaisa piesārņojumu.

 

Kā ir iespējams samazināt gaisa piesārņojumu ilgtermiņā?

Katrs no mums var rīkoties un mainīt savus paradumus, lai mazinātu gaisa piesārņojumu:

  • Mēs varam izvēlēties videi draudzīgākus ceļošanas veidus, izmantojot sabiedrisko transportu. Mazāk automašīnu nozīmē mazāku gaisa piesārņojumu. Cilvēki bieži izmanto katrs savu automašīnu, tādā veidā radot sastrēgumus un būtiski palielinot automašīnu radīto izplūdes gāzu apjomu.
  • Ikdienas gaitās mēs varam doties kājām vai braukt ar velosipēdu. Tas ne tikai palīdzēs samazināt gaisa piesārņojumu, bet arī nāks par labu veselībai.
  • Gaisa piesārņojumu var samazināt, taupot elektroenerģiju. Bieži vien, lai ražotu elektroenerģiju un siltumu, tiek dedzinātas ogles, naftas produkti u.c., kā rezultātā gaisā nokļūst gaisu piesārņojošās kaitīgās vielas.
  • Izmantot videi draudzīgus veidus, kā ražot elektroenerģiju, piemēram, saules baterijas un vēja ģeneratorus.

Lai samazinātu gaisa piesārņojumu, katrai valstij vajadzētu izstrādāt rīcības plānu, kā to izdarīt. Latvijai pagaidām šāda plāna nav, tomēr citviet Eiropas Savienībā tiek atbalstīta veloceliņu izbūve; finansiāli atbalstīts sabiedriskais transports, kas darbojas, izmantojot elektroenerģiju, tādā veidā nepiesārņojot gaisu un neizdalot izplūdes gāzes; noteikti nozīmīgi smagā un vieglā transporta ierobežojumi pilsētu centrālajā daļā, praktizēti pilnīgi satiksmes aizliegumi, veidotas gājēju ielas un dienas bez auto. Tāpat arī, izsniedzot atļauju būvēt kādu jaunu objektu, tiek ņemta vērā gaisa piesārņojuma ietekme uz iedzīvotāju veselību, utt.