Par atkritumiem

Sadzīves atkritumu daudzums ik gadu pieaug. Atkritumi ir daudzveidīgi, un tie negatīvi ietekmē cilvēku veselību un vidi. Atkritumi un to pārstrāde piesārņo augsni, gaisu un ūdeni ar dažādām indīgām vielām, pie kam atkritumu kaudzes nebūt neizskatās estētiski. Liela daļa no atkritumiem, kas nonāk atkritumu poligonos, ir neatjaunojamie dabas resursi. Tāpat liela daļa no sadzīves atkritumiem ir organiskie atkritumi, kurus ir salīdzinoši vienkārši pārstrādāt.

Kopējais Latvijā gadā saražoto sadzīves atkritumu daudzums ir apmēram 600-700 tūkstoši tonnu, no tiem izgāztuvēs apglabā 500 tūkstošus tonnu. Arvien vairāk ir tādu produktu iepakojumu, ko nav iespējams atdot atpakaļ veikalā, kā kādreiz piena pudeles.

Lielu daļu no sadzīves atkritumiem sastāda iepakojumu atkritumi. Šobrīd iepakojumu atkritumi sastāda apmēram 20% no sadzīves atkritumu kopējā svara un 40% no to apjoma, un lielākā daļa no tiem galu galā nokļūst vai nu atkritumu sadedzināšanas iekārtās vai arī atkritumu poligonos.

 

Kas ir iepakojums?

Iepakojums ir materiāls, kas tiek izmantots, lai aizsargātu, uzglabātu, transportētu produktus un preces, kā arī, lai pircējam radītu noteiktu iespaidu par šo preci.

Daudzi iepakojuma veidi ir ļoti svarīgi – tie aizsargā produkta saturu tā transportēšanas laikā. Piemēram, būtu grūti iegādāties tomātu mērci bez pudeles, kurā tā iepildīta. Tomēr dažkārt preču noformējumā tiek izmantots iepakojums, kam nav funkcionālas nozīmes produkta satura uzglabāšanā vai transportēšanā. Lielākoties šis iepakojums tiek izmantots, lai padarītu preci pievilcīgāku pircējam. Tieši par šādiem gadījumiem tiek domāts tad, kad runā par nepieciešamību samazināt nelietderīgā iepakojuma un iepakojumu atkritumu daudzumu.

  • Primārais iepakojums
    Iepakojums, kuru izmanto patērētājs. 70% no primārā iepakojuma izmanto pārtikas produktu iesaiņošanai. Diemžēl lielākā daļa no šī iepakojuma tiek izmesta atkritumos, jo tas šķiet netīrs un nolietojies. (Piemēram, stikla pudeles).
  • Sekundārais iepakojums
    Iepakojums, kurā tiek iesaiņots noteikts daudzums produktu primārajā iepakojumā (piemēram, plēve apkārt noteikta daudzuma minerālūdens pudelēm).
  • Transportēšanas iepakojums
    Iepakojums, ko izmanto, lai pārvadātu tirdzniecībai vai ražošanai paredzētos produktus. Tas ir iepakojums lielam daudzumam produktu, lai izvairītos no produktu bojāšanas transportēšanas laikā (Piemēram, paletes, kastes, triecienizolācijas materiāli – putuplasts u.c.). Samazinot iepakojuma svaru, iespējams ietaupīt uz transporta izmaksām, samazināt emisijas transportēšanas laikā, kā arī nepieciešamo izejvielu apjomu.

 

Kas ir mūsu atkritumu konteineros?

Aptuveni 25% no atkritumiem sastāda papīrs un papīra izstrādājumi. Tā vietā, lai papīra izstrādājumus vienkārši izmestu atkritumos, tos var šķirot un izmest speciāli papīram domātos atkritumu konteineros. Sašķiroto papīru var izmantot atkārtoti -jauna papīra ražošanai.

35% no sadzīves atkritumiem sastāda atkritumi, kas bioloģiski sadalās un kurus var izmantot kompostēšanai. Kompostēt var dārzeņu, augļu, sakņu mizas, tējas maisiņus, dārza atkritumus (nezāles, kritušās lapas), vilnas apģērbus, skaidas, kūdru. Kompostēt nedrīkst gaļas un piena produktu atliekas, krāsainu papīru, kā arī suņu, kaķu un cilvēku ekskrementus.Šos sadzīves atkritumus arī nedrīkst dedzināt, lai cik ērti tas liktos. Pirmkārt, tas ir bīstami veselībai, jo atkritumu dedzināšanas procesā rodas indīgas vielas. Otrkārt, dedzināt pārstrādājamus atkritumus, nozīmē veltīgi izšķiest resursus.

11% no sadzīves atkritumiem sastāda plastmasas izstrādājumi. Lielākā daļa plastmasas izstrādājumu tiek ražoti no naftas produktiem. Plastmasas izstrādājumi, kas nonāk atkritumu poligonos sadalās ļoti ilgstošā periodā – pat vairāk kā 100 gados. Dedzinot plastmasu atkritumu dedzināšanas iekārtās, izdalās indīgi dūmi, kas negatīvi ietekmē vidi un cilvēka veselību. Tomēr mēs varam šķirot arī plastmasu, ko ir iespējams otrreizēji pārstrādāt, kā arī mazāk izmantot plastmasas iepakojumus. Piemēram, tā vietā, lai iepērkoties veikalā, nebūtu ikreiz jāņem jauns plastmasas iepirkumu maisiņš, mēs varam atkal un atkal izmantot audekla maisiņus!

Aptuveni 9% no sadzīves atkritumiem sastāda dažādi metāla izstrādājumi. Divas trešdaļas no metāla izstrādājumiem, kas nonāk atkritumu spainī, ir alumīnija folija un skārda bundžas. Šos atkritumus ir ļoti vienkārši un ērti pārstādāt, ietaupot enerģiju un dabas resursus.

9% no sadzīves atkritumiem sastāda stikla izstrādājumi. Stiklam, nonākot apkārtējā vidē, tas lēni sadalās. Stikla otrreizējā pārstrāde diezgan būtiski samazinātu atkritumu daudzumu atkritumu poligonos.

11% no sadzīves atkritumiem sastāda cita veida atkritumi, tādi kā apģērbs, apavi, rotaļlietas. Šīs lietas reizēm nav nepieciešams izmests atkritumos – tās var noderēt citiem.

 

Kas ir ilgtspējīga attīstība?

Mēs izmantojam Zemes resursus, lai dzīvotu, tomēr mums vajag atrast iespējas, kā apmierināt mūsu vajadzības un celt dzīves kvalitāti, nenodarot ļaunumu videi un neierobežojot citu cilvēku iespējas apmierināt savas vajadzības nākotnē. To sauc par ilgtspējīgu attīstību.

Cilvēku dzīves kvalitāte ir atkarīga no ekonomiskajiem, sociālajiem un vides faktoriem. Agrāk šie faktori tika attīstīti kā atsevišķas kategorijas. Ilgtspējīgas attīstības ietvaros, visi šie faktori tiek aplūkoti saistīti. Tiek uzskatīts, ka izprotot saikni starp ekonomiskajiem, sociālajiem un vides faktoriem, ir iespējams atrast ilgstošus un kvalitatīvus problēmu risinājumus.

 

Kā ilgtspējīgas attīstības ideja var palīdzēt atrisināt atkritumu problēmu?

Šķirojot atkritumus un tos otrreiz pārstrādājot, mēs varam ietaupīt dabas resursus un enerģiju, kas nepieciešama jaunu resursu ieguvei un preču ražošanai. Tas nozīmē, ka tādā veidā mēs nākotnes paaudzēm atstāsim vairāk resursu, kurus tās varēs izmantot savu vajadzību apmierināšanai.

Lielisks veids, kā palīdzēt realizēt ilgtspējīgas attīstības idejas, ir:

  • Samazināt resursu izmantošanu
  • Izmantot atkārtoti jau iegūtos dabas resursus
  • Šķirot atkritumus, lai veicinātu to pārstādi

 

Kādi ir Eiropas Savienības izvirzītie mērķi?

 

ES savām dalībvalstīm ir uzstādījusi ar atkritumu menedžmentu saistītus mērķus, nosakot atkritumu poligonos noglabājamo atkritumu apjomus, kā arī to, cik daudz iepakojuma tiek izmantots un ko iesākt ar elektriskajām sadzīves precēm, kuras tiek izmestas atkritumos. Attiecībā uz iepakojumu, prioritāte ir novērst iepakojumu atkritumu daudzumu- samazinot resursu izmantošanu, izmantojot atkārtoti jau iegūtos dabas resursus, šķirojot atkritumus, lai veicinātu to pārstādi.

  • Plastmasa

Pērkot sviestmaizes veikalā, tās parasti ir iepakotas plastmasas vai kartona kārbās.

Lielākā daļa no plastmasas izstrādājumiem tiek izmantota dažādu produktu iepakojumos. Piemēram, Lielbritānijā katru dienu tiek izmantoti 15 miljoni plastmasas pudeļu, no kuriem sašķirotas un izmantotas otrreizējai pārstrādei – tikai 3%. Tas nozīmē, ka no katrām 25 pudelēm tikai viena tiek izmantota atkārtoti.

  • Sulas pakas

Lielākoties sulas tiek iepakotas tetrapakās. Tetrapaku gatavošanai tiek izmantots papīrs -75%, polietilēns -20% un alumīnijs -5%. Tā kā sulu iepakojums ir ražots no dažādiem materiāliem, to nevar šķirot tāpat kā parastu papīru.

  • Augļi un dārzeņi

Augļi un dārzeņi ļoti bieži tiek ievesti no citām valstīm, kas atrodas tūkstošiem km attālumā. Lai pārvadātu šos produktus, ir nepieciešams speciāls iepakojums transportēšanai. Dažkārt veikalos šie produkti tiek iepakoti vēl atsevišķos plastikāta iepakojumos. Vietējie augļi un dārzeņi netiek transportēti tik lielos attālumos. Tas nozīmē, ka tie var būt svaigāki. Tas ir arī videi draudzīgāk – īsāks transportēšanas ceļš nozīmē mazāku piesārņojumu, kā arī mazāku nepieciešamā iepakojuma daudzumu.

Plastmasas kastes, kuras izmanto produktu transportēšanai, un kuras tiek atgrieztas ražotājam, parasti kalpo 10-20 gadus un var tikt pārstrādātas.

 

Ko tu vari darīt, lai palīdzētu īstenot ilgtspējīgas attīstības idejas?

Samazināt resursu izmantošanu:

  • Pārtikas produktu iesaiņošanai alumīnija folijas vai pārtikas plēves vietā izmanto atkārtoti izmantojamus traukus/ kārbas.
  • Tā vietā, lai, iepērkoties veikalā, nebūtu ikreiz jāņem jauns plastmasas iepirkumu maisiņš, tu vari izmantot audekla maisiņu, ko var lietot atkal un atkal!
  • Izmanto uzlādējamas baterijas – tā tu ietaupīsi naudu un enerģiju.

Izmantot atkārtoti jau iegūtos dabas resursus:

  • Lietas, kuras tu izmet var noderēt citiem.
  • Apģērbu, grāmatas, rotaļlietas un spēles tu vari atdāvināt saviem draugiem vai paziņām. Varbūt šīs lietas var aizvest uz kādu bērnunamu?
  • Gandrīz trešdaļa no mājsaimniecības atkritumiem ir papīrs. Varbūt vecos žurnālus var atdot palasīt citiem? Papīru var šķirot, ievietojot to speciālos konteineros. Šis papīrs tiks otrreiz pārstrādāts.
  • Stikla iepakojumu (pudeles u.c.) var izmantot atkārtoti!

Šķirot atkritumus, lai veicinātu to pārstādi:

  • Trešdaļu no mājsaimniecības atkritumiem sastāda pārtikas produktu atliekas, kuras var izmantot kompostam. Padomā, varbūt arī tev ir iespējams kompostēt šos sadzīves atkritumus.
  • Izmazgā un saplacini plastmasas pudeles, pirms iemet tās speciālos konteineros plastmasai.
  • Atkritumu šķirošana palīdzēs taupīt enerģiju un izejmateriālus.
  • Izvēlies produktus, kas ir otrreiz pārstrādāti, vai to iepakojums ir no otrreiz pārstrādāta materiāla.