Kompostēšana

Bioloģiski sadalošos atkritumu kompostēšana

Kompostēšana - atkritumu apsaimniekošanas neatņemama un efektīva stadija.

Atkritumu struktūras analīze rāda, ka 30 – 40% atkritumu ir bioloģiski sadalāmi. Viens no bioloģiski sadalošos atkritumu pārstrādes veidiem ir kompostēšana. Kompostēšanas tehnoloģija pamatojas uz dažādu organiskas dabas atkritumu, kas sabalansēti ar minerālvielu piedevām, biokonserviju. Kompostēšanā izmantojamo substrātu klāsts ir visai plašs: sadzīves, ražošanas, pārstrādes uzņēmumu, lauksaimniecības atkritumi, trūdzeme, kūdra vai sapropelis, kūtsmēsli, virca, zāle un citi augu produkti, zāģu skaidas un citi atkritumi.

Kompostēšanas procesā radies produkts – komposts ir organiskām un minerālvielām bagāts augsnes ielabošanas, auglības un ražošanas celšanas līdzeklis slēgtām un atklātām platībām. Kompostēšanai nepieciešams ūdens necaurlaidīgs laukums ar drenāžām šķidro frakciju savākšanai, kuras izmanto komposta mitrināšanai. Komposta gatavošanai nepieciešama tehnika substrāta sasmalcināšanai, komposta kaudzes sakraušanai un pārkraušanai, kā arī komposta frakcionēšanai. Pievienojot kompostam fosforu un kāliju saturošus minerālmēslus, mikroelementus un strukturēšanas piedevas, iespējams veidot plašu substrātu sortimentu stādu audzēšanai, dekoratīviem augiem un citām augu audzēšanas vajadzībām.

 

Kompostēšanas kvalitātes garantēšana un izmantošana Eiropā un Latvijā

Pēdējos gados Eiropā ir ievērojami pieaugusi bioloģisko atkritumu pārstrāde. Skatoties nākotnē, jāpieņem, ka vismaz 30% no pilsētu atkritumiem un aptuveni 40% no rūpnieciskajiem atkritumiem no kopējās Eiropas atkritumu produkcijas varētu tikt bioloģiski apstrādāta, to kompostējot vai biodegradējot bioreaktoros anaerobos apstākļos.

Kompostēšanā iegūtais gala pārstrādes produkts tiek izmantots augsnes bagātināšanai vai kā mēslojums. Gala produktam ir jāatbilst zināmiem kvalitātes standartiem, kuri vienlaicīgi arī stimulē komposta kvalitātes paaugstināšanos Eiropā. Atsevišķām valstīm ir detalizēti izstrādāta organisko atkritumu pārstrādes politika, dažas plāno pasākumus šajā virzienā, bet dažas par šiem jautājumiem domā maz. Vispārējā tendence ir tāda, ka tiek atbalstīta organisko atkritumu apstrāde kompostējot. Galveno lomu šeit spēlē komposta kvalitātes garantija. Aptuveni 400 kompostēšanas uzņēmumi Eiropā ir iesaistījušies visaptverošas kvalitātes kontroles sistēmā.

Daudzi pētījumi Eiropā norāda, ka kvalitāte un gala produkta mārketings bieži ir izšķirošie kompostēšanas jautājumi. Gan ražotāji, gan lietotāji ir vienisprātis, ka pastāvīga organisko atkritumu pārstrāde pieprasa skaidrus noteikumus par to, kas ir derīgs pārstrādei un kā tas būtu kontrolējams. Laba kvalitātes garantijas programma nenoliedzami palielinātu organisko atkritumu pārstrādi.

Pēdējos gados veiktie mārketinga pētījumi liecina, ka visi komposta lietotāji pieprasa noteiktas kvalitātes produktu, ko pārrauga neatkarīgas organizācijas. Tādēļ kompostēšanai un atkritumu savākšanai ir jāiet roku rokā ar kvalitātes garantijas sistēmas izstrādi. Gala produkta kontrole tiek apvienota ar kompostēšanas procesa pārraudzību.

 

Bioloģiski sadalošos atkritumu apsaimniekošana Latvijā

Organisko atkritumu kompostēšana galvenokārt notiek zemnieku saimniecībās un piemājas dārzos, kur netiek kontrolēta gala produkta kvalitātes rādītāji. Līdz ar to iespējama dažādu infekciju slimību izplatīšanās. Nelieli eksperimentāli kompostēšanas lauki 80-tajos gados tika izveidoti zvejnieku kolhozos, kur kompostēja dažādas izcelsmes zivju pārstrādes atkritumus, izmantojot speciālas mikroorganismu asociācijas. 90-tajos gados, arī pielietojot speciāli izveidotas mikroorganismu asociācijas, cieto atkritumu izgāztuvē „Getliņi-2” tika uzsākta organisko atkritumu kompostēšana. Gala produktam tika noteikti kvalitātes ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji. Tie bija labi.

Jau vairākus gadus notiek organisko atkritumu kompostēšana Madonas rajonā, Lazdonā. Galaprodukta kvalitātes ķīmiskie un mikrobioloģiskie rādītāji atbilst kvalitātes standartiem, kā rezultātā produkts ir sertificēts. Vislielākās problēmas ir tādu organisko atkritumu kompostēšanā, kā: bioloģiskās dūņas, putnu mēsli, u.c., kuri ir bagāti ar patogēno un nosacīti patogēno mikrofloru.

Šodien, kad Latvijā uzliesmojušas tādas infekcijas slimības, kā difterija, dizentērija, cūciņas, u.c., minēto organisko atkritumu kompostēšana prasa ļoti rūpīgu un specifisku pieeju, kas daļēji atšķiras no klasiskajā mikrobioloģijā aprakstītajiem procesiem. Šajos kompostēšanas procesos ieteicams pielietot speciālas mikroorganismu asociācijas, kuras būtu ar antagoniskām īpašībām attiecībā pret iespējamajiem nosacītajiem un patogēniem mikroorganismiem. Galaprodukts noteikti jāpārbauda bakterioloģiski un jāsaņem sertifikāts par tā kvalitāti un tikai tad to var realizēt.