Atkritumu iedalījums

Kļūdas ziņojums

Deprecated function: The each() function is deprecated. This message will be suppressed on further calls _taxonomy_menu_trails_menu_breadcrumb_alter() (rinda 436 no /home/extralzj/public_html/sites/all/modules/taxonomy_menu_trails/taxonomy_menu_trails.inc).

Atkritumu iedalījuma pamatā tiek ņemtas vērā to īpašības, sastāvs un izcelsme. Var uzskatīt, ka dažādie atkritumu veidi ir atsevišķi kopējās atkritumu plūsmas veidošanās elementi.

Pēc atkritumu īpašībām tos var iedalīt sadzīves, bīstamajos un inertajos atkritumos. Šāds iedalījums ir nepieciešams, lai reglamentētu atkritumu savākšanas, apglabāšanas vai pārstrādes prasības.

Sadzīves atkritumi
galvenokārt ir mājsaimniecības atkritumi, proti - virtuves atkritumi, papīrs, kartons, plastmasa, audumi, metāls, pelni, lielgabarīta atkritumi (piemēram, mēbeles, matrači, liela izmēra elektriskie piederumi u. c.), kā arī apkalpojošo iestāžu- veikalu, skolu, bērnudārzu, sabiedriskās ēdināšanas, kā arī ražojošo uzņēmumu radītie atkritumi, kas pēc satura ir līdzīgi iepriekšminētajiem atkritumu veidiem.

Parasti jēdzienā sadzīves atkritumi netiek ietverti gāzveida izmeši, ko emitē atmosfērā; radioaktīvie atkritumi; atkritumi, kas rodas kalnrūpniecībā (raktuvēs un karjeros) un veidojas uzglabāšanas vai iežu ieguves pārstrādes procesos; dzīvnieku līķi; lauksaimniecības atlikumi (organiskais mēslojums u. c.); notekūdeņi (izņemot šķidros atkritumus); sprāgstvielas u. tml.

Bīstamie atkritumi
Ir saimnieciskās vai citas darbības ietekmē radušies atlikumi un blakus produkti, kas var izraisīt piesārņojumu, negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību un ir eksplozīvi, korodējoši, ar ļoti lielu reaģētspēju, toksiski, kancerogēni.

Inertie atkritumi
Ir maztoksiski atkritumi ar nelielu piesārņojošu vielu daudzumu, ar kuriem pēc to apglabāšanas nenotiek būtiskas fizikālas, bioloģiskas vai ķīmiskas pārmaiņas, ja tie neiedarbojas uz citām vielām vai materiāliem, ar kuriem nonāk saskarsmē, un nerada draudus cilvēka dzīvībai vai veselībai vai videi.

Pēc izcelsmes un sastāva atkritumus var iedalīt:

  • mājsaimniecības radītie atkritumi;

  • rūpnieciskie- visi atkritumi, kas rodas ražošanas procesos;

  • speciālie atkritumi - īpašas grupas atkritumi, piemēram, celtniecības atkritumi (būvlaukumu atkritumi, būvgruži, ielu uzlaušanas atkritumi, celtniecības laikā izraktā zeme), ielu un citu teritoriju uzkopšanas laikā radušies atkritumi, zaļie atkritumi (zāle, zari, lapas, koku un krūmu atgriezumi) un citi īpašu atkritumu veidi, piemēram, nolietotās riepas, notekūdeņu dūnas, medicīnas atkritumu. Šie atkritumi var būt gan bīstami, gan inerti vai nekaitīgi dabai.

Apkārtējai videi bīstamākais ir dūņu ķīmiskais piesārņojums
Ievērojama daļa smago metālu dūņās nokļūst ar rūpnieciskajiem un sadzīves notekūdeņiem, ar nokrišņu kanalizācijas ūdeņiem, ūdensvadu cauruļu korozijas ietekmē, ar farmaceitiskās rūpniecības notekūdeņiem.

Kas ir notekūdeņi?
Notek ūdeņi ir ūdeņi, kas cilvēka darbības dēļ ir mainījuši savas sākotnējās fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās īpašības. 2002. gadā Latvijā vidēji novadīja vairāk nekā 240 milj. m³ notekūdeņu.

Notekūdeņi tiek iedalīti grupās: sadzīves notekūdeņi, lietus notekūdeņi, ražošanas notekūdeņi, komunālie notekūdeņi.
Notekūdeņos nokļūst dažādas vielas, kas nosaka to piesārņotības pakāpi un raksturu. Neattīrīti vai nepilnīgi attīrīti notekūdeņi, ieplūstot ūdens tecēs, ūdenskrātuvēs un pazemes ūdeņos, pasliktina to kvalitāti un dažreiz padara ūdens avotus pilnīgi neizmantojamus, izraisa to aizaugšanu. Attīrot notekūdeņus, uzkrājas ievērojams daudzums notekūdeņu dūņu. Dūņas vienmēr satur cilvēku veselībai un videi bīstamus komponentus - smagos metālus, piesārņojošās organiskās vielas, patogēnos organismus u.c. Ar neattīrītajiem ieplūdes komunālajiem notekūdeņiem mūsu valstī visās bioloģiskās attīrīšanas ietaisēs katru gadu kopā ieplūst apmēram 48,3 tonnas smago metālu.

Tas ir interesanti! Vēži ūdenskrātuvēs mājo lielā skaitā. Vienspīles vēzis ir mainījis savu dabu – agrāk tas bija ūdeņu tīrības rādītājs, toties tagad pielāgojies cilvēku diktētajiem noteikumiem un ir netīrības indikators... Jocīgi.

Kāpēc aizaug ūdenstilpes?
Ar jēdzienu "eitrofikācija" saprot apstākļus, ka ūdenstilpē pieaug barības vielu (galvenokārt slāpekļa un fosfora) daudzums. Šā iemesla dēļ pieaug bioloģisko procesu intensitāte, novērojama aļģu un mikroorganismu attīstība, augstāko augu un dzīvnieku savairošanās, kas noved pie ūdenstilpes aizaugšanas. Cilvēka darbības dēļ šie procesi ievērojami paātrinās. Ūdenstilpju eitrofikācija un ūdens sistēmu degradācija ir atzīta par vienu no prioritārajiem procesiem Latvijā.